Es esmu Inese Lapiņa
Kādu laiku jau esmu dzīvojusi uz šīs brīnišķīgās planētas un uzkrājusi dzīves pieredzi. Jau bērnībā mani sauca par „Zāļu tantiņu” un puķu meiteni, jo staigāju apkārt ar puķu un zāļu pušķiem, pētīju, salīdzināju un mēģināju audzēt viskautko pati. Veiksmīgi izlauzusies cauri vidusskolas džungļiem, es nonācu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, to pabeidzu un sāku strādāt valsts iestādē par dabas aizsardzības inspektoru. Darbs man ļooti patika. It īpaši braukšana dabā mērīt 500 gadīgos ozolus, apsekot parkus u.t.t gāja laiki, mainījās likumi – kļuvu par piesārņojuma kontroles inspektoru, pabeidzu maģistratūru vides pārvaldībā. Tieša kontakta ar Dzīvo dabu kļuva arvien mazāk, papīru( dokumentu) arvien vairāk un, jo augstāk kāpu, jo no dabas tālāk. To visu centos kompensēt, lasot literatūru par dārzkopību, piedaloties un darbojoties savā dārzā, kurš man tāds, pilsētnieku kategorijā vērtējot, paliels, bet lauku īpašumu kategorijā – ļoti mazs.
Neskatoties uz dažbrīd milzīgo aizņemtību (3 nelieli bērni, vadošs darbs 100km no mājām), tomēr vienmēr pamanījos savu dārzu apstādīt, sakopt un izaudzēto ražu novākt un pārstrādāt uzglabāšanai ziemā. Kādēļ es to darīju ? Daudzi man teica: kam tev tas, visu taču var nopirkt...
Var jau nopirkt burkānus, ābolus, kartupeļus un ķirbjus, nu gandrīz visu, ko es vēlētos, taču to sajūtu, kuru gūsti šo dārzenīti iesējot un izlolojot, katru otro dienu ar viņu parunājoties, nopirkt nevar.
...Un tādus dārzeņus, kuri tieši manai ģimenei no visuma nepieciešamo informāciju uzkrājuši, arī nevar
...Un sajūtu, kad pēc smagas darba dienas birojā un 100 km pārkasušā automašīnā, ar basām kājām iebrien mīkstā zālītē arī nevar nopirkt.
... Un to, kad lāpsta un kaplis ir gan trenažieru zāle, gan psihoterapeits, arī nē.
Un tā es turpināju darboties. Arvien biežāk gadījās situācijas, kad cilvēki kaut ko man uzjautājot sāka teikt, bet kā tu to zini, kā to vispār var zināt, kā tu vari tik daudz zināt? Līdz tam man likās, ka tās ir pašsaprotamas lietas, taču tad es sapratu, ka patiesībā, to, ko zinu es, ļoti daudzi cilvēki nezin, bet labprāt uzzinātu.
Jau kopš bērnības mani fascinējušas vietas, kur zināšanas par dabu un it īpaši par augiem var apgūt praktiskā veidā- botāniskie dārzi, jauno naturālistu stacijas u.t.t. Vēlākos gados- praktiski semināri pie cilvēkiem, kas dabas veltes izmanto citu ļaužu dzīves kvalitātes paaugstināšanai, piemēram, zāļu tēju audzētājiem, pirtniekiem, dārzkopjiem, daiļu sētu veidotājiem un citiem ļaudīm, kas Dieva doto paši prot pielietot un citiem savas viedās zināšanas sniegt.
... tādēļ tapa šī mājaslapa, kurā es iespējami vienkāršā un saprotamā veidā centīšos savu pieredzi nodot ikvienam interesentam. Tās būs manis uzkrātās zināšanas, praktiskā pieredze un informācija par to, kur un kā šis manas zināšanas saņemt klātienē
Komentāri (0)