Pavasaris šogad nāca ilgi... vēl Lielās talkas dienā -27.04.2013.- ārā bija +6 grādi un lija spēcīgs, ledains lietus. Ledus bija tikko nogrimis ūdenskrātuves dibenā, bet vēl izkusis nebija. Ļaudis satraucās, ka aizkavēsies sējas un ražas laiks... Bet Dievam jau problēmu nav, viņš visu paspēj laikā, tikai cilvēkiem pagrūti šim ritmam tikt līdzi un no ziemas uzreiz ielekt vasarā. Šodien viss iekavētais ir panākts un fenoloģiskais pavasaris atbilst kalendārajam, tieši tāpat ka visos normālos gados. Vismaz manā dārzā viss ir tā kā jābūt šajā laikā– zied tulpes, narcises, plaukst ābeļziedi un ceriņi jau raisa pumpurus. Arī ievas vēl dārza malā reibinoši smaržo un dārza vietējā lakstīgala (vispār jau lakstīgals) pogo pilnā sparā. Dārzs ir tik piesātināts ar smaržām, skaņām un krāsām, ka ievelkot dziļi elpu, sareibst galva. Vakara krēslā maijvaboles kā tādi smagi bumbvedēji dobji zumēdami traucas garām un, klusi pukšķinot, savas teritorijas apseko ezis, bet rīta stundās dārzs mudž no dažādiem putniem. Dziedātājstrazdi tekalē pa zālienu un meklē kaut ko vērtīgu, baltā cielava, asti šūpodama, pārbauda sakņu dārzu, žubīšu tētis dzied aizvilkdamies un sacenšas dziesmu skaistumā ar lakstugaili, bet vārnas kļuvušas rāmas un nemanāmas, jo aizņemtas ar bērnkopību. Lielās zīlītes un žagatas, zvirbuļi un zaļžubītes– visi aktīvi darbojas. Bet visam pāri, debesu augstumos, kursē ķīri, sudrabkaijas, reizumis pārlido zosis un gulbji. Un tas viss– pilsētā...
Nupat, kad puķudobes pēc ziemas uzfrišinātas, dārzeņi sasēti, sīpoli, kartupeļi un dālijas sastādīti, var drusku ievilkt elpu pirms lielā Vasaras maratona dārzā, izbaudīt ziedoni un kaut ko arī uzrakstīt. Parasti tas paskrien tik ātri, ka pat nepaspēj kārtīgi izpriecāties, kā ziedi jau nobiruši un košo asnu zaļumu nomainījis piesātinātais vasaras tumšais zaļums. Arī šogad, tāpat kā vienmēr, man dārzā, līdzās dekoratīvajiem stādījumiem, ir arī diezgan liela saimnieciskā jeb pārtikas augu daļa. Tikai manā dārzā, manis pašas izaudzētie dārzeņi un augļi satur tieši to informāciju, kura nepieciešama man un maniem ģimenes locekļiem. Gan to, kas nāk no Visuma, gan to, kas nāk no konkrēti manis. Tie satur manu mīlestību, manu prieku, manas labās domas un vēlējumus, manu gandarījumu un lepnumu- par saviem tuvajiem, savu pilsētu un savu valsti. Un tos nevar aizstāt ar citiem, citur (citās valstīs) audzētiem, tepat, bet citu cilvēku audzētiem, jo tie satur ne tikai noteiktu ķīmisku un bioloģisku elementu kopumu, bet arī noteiktu enerģētisku informāciju- par vietu, kur tie audzēti un par cilvēkiem, caur, kuru rokām tie gājuši.
Dekoratīvajā dārza daļā mana filozofija ir tāda- dārzam jāspēj dzīvot savu patstāvīgu dzīvi visas sezonas garumā, bez dižas iejaukšanās no malas un vienmēr jāizskatās labi. Tādēļ es pārsvarā izvēlos vienkāršus augus, ar ilgstoši dekoratīvu izskatu un tikai papildinu ar košiem, bet īsmūžīgiem akcentiem. Un tādiem, kas negaršo gliemežiem... bet par tiem ir atsevišķs stāsts. Tādējādi galvenais uzdevums šajā dārza daļā ir regulāri nopļaut zāli, novākt to, kas zaudējis savu labo izskatu un likvidēt nezāles. Ja vien neiestājas ilgstošas lietavas, tas īpašas grūtības nerada. Ziedaugus, kurus izmanto galvenokārt ziedu griešanai, es audzēju dārzeņu dārzā, jo tie ir dekoratīvi tikai kādu noteiktu laika sprīdi, bet pārējā laikā sevišķi labi neizskatās. Tur aug lilijas, mārtiņrozes, peonijas un vasaras puķes– asteres, cīnijas, dālijas, gladiolas un citas. Savukārt augļu koki, ogu krūmi un daļēji arī garšaugi, ir integrēti dekoratīvajā daļā, kā apstādījumu elementi.
Šāds augu izvietojums un izvēle, ļauj bez pārmērīgiem pūliņiem visu uzturēt kārtībā un gūt arī gluži praktisku labumu augļu un dārzeņu veidā. Prieks tiek gan acīm, gan vēderam.
Vēlu Tev izbaudīt ziedoņa burvību un gūt no tā milzumu prieka.
Inese ar zaļajiem pirkstiņiem.
