Pavasaris šogad nāca lēni un apdomīgi. Mēs tikām apbalvoti ar vēl vienu mēnesi baltuma, skaidrības un miera. Sajūtas aprīļa sākumā vispār bija drusku sirreālas- visapkārt balts, pūkains, mīksts un ļoti tīrs sniegs.... daudz, daudz tīra, svaiga un mirdzoši balta sniega... uz jumtiem, automašīnām, kokos, kupenās ... visur. Un vienlaikus ļoti, ļoti silti, spīd saule, skaļās balsīs gavilē strazdi un cīruļi pilsētā un kajaki un zīriņi Radžu ūdenskrātuvē. Un tas nekas, ka tā un arī Daugava vēl ledū kalta... viņi ir klāt un sumina pavasari un priecājas par atgriešanos dzimtenē. Arī 7 stārķi, kuri bija iemaldījušies sniegotajā pilsētā, kā tāda priecīga visuma zīme.
Pēc būtības es esmu nelabojama dārzmīle un ar lielu prieku mīlu ielaist pirkstus zemē un sajust tās dzīvinošo starojumu, tomēr šogad necentos steidzināt pavasara atnākšanu, bet pilnībā izbaudīju laiku, ko kā tādu bonusu sniedza aizejošā ziema, un darīju to, kam vēlāk, kad darbs dzen darbu laika vairs neatliks. Baudīju kā tādu maltīti restorānā
Nu lūk, šajā periodā es sakārtoju fotoalbumu par aizgājušo 2012.gadu- izrevidēju fotogrāfijas datorā, izrediģēju un apstrādāju, nosūtīju izgatavot un pēc tam sakārtoju skaistā albumā un arī informāciju sarakstīju klāt... lai viss skaidrs un saprotams. Pirms 3 gadiem veicu pilnu pēdējo 18 gadu fotogrāfiju revīziju un sakārtoju tās jaunos, glītos albumos un tagad katru gadu top viens jauns albums. Un viens ir tāds, kurā par katru mūsu ģimenes gadu ir tikai viena raksturojoša fotogrāfija– kā tāda ģimenes dzīves esence.
Vēl es realizēju pamatīgu revīziju savā drēbju skapī un atstāju tajā tikai to, kas pilnībā atbilst manām vajadzībām, manam stilam, kas man lieliski der, piestāv, patīk un dara mani skaistāku un priecīgāku. Palika ne sevišķi daudz, bet tikai tas, kas patiešām ir vajadzīgs un liekas, ka uzreiz vieglāk kļuva elpot. Bet tā kā atlikušās lietas ir labi savstarpēji kombinējamas un vēl piepērkot šo to klāt, pilnīgi pietiek. Bet, lai zinātu tieši ko un kādu man vajag nopirkt, veicu kārtīgu analīzi, izdomāju, sarakstīju, sagrupēju , pārmērīju visu, kas skapī atlicis un idejas sāka raisīties, kā ar minimāliem ieguldījumiem panākt maksimālu efektu.
Vēl es veicu reorganizāciju pieliekamajā un arī citās telpās dažādos plauktos un atvilktnēs, bet tā- pa nopietno, kad pilnīgi visu izkrāmē, izrevidē, iztīra, pārplāno un atpakaļ liek tā, kā patiešām gribas, nevis, kā sanāk, kā ātrāk vai vieglāk... Un ar uzrakstiņiem, smukās ērtās kastēs un traukos... lai prieks katru reizi, kad kaut ko no turienes jāpaņem.
Un tamborēju – pabeidzu pončo un plecu lakatu, šogad jau astoto...
Un lasīju foršas un ļoti foršas grāmatas...
Nu un protams, darīju visu, kas jādara ikdienā gan darbavietā strādāju, gan vakariņas ģimenei gatavoju, gan māju kopu un arī dzimšanas dienas – savu un vīra svinēju , un Lieldienas arī nosvinēju.
Un, arī puķes kopu, šīssezonas stādījumus plānoju, papriku, tomātus, gurķus un garšaugus sēju un piķēju un... koru karus skatījos...
Pa šo laiku esmu paspējusi izdarīt tik ļoti daudz, izjust prieku un gandarījumu par paveikto, izbaudīt un izgaršot ik mirkli, ka esmu ļoti, ļoti, ļoti pateicīga pavasarim par rāmo un nesteidzīgo nākšanu. Esmu pilnībā gatava sastapt pavasara mutuļojošo daļu, mesties tajā un izbaudī to... Un novēlu to arī Tev !!!
Inese
